Mājas lapas lietošanas ērtībām, izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārlūka sesiju un nospiežot “Sapratu”, apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Jūs varat atcelt savu piekrišanu jebkurā laikā, mainot pārlūka iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Iepazīstieties ar mūsu Privātuma Politika.

Sapratu

Ziņas

Apstādināt laiku, turpinot iet tam līdzi

 Marta Martinsone-Kaša

Foto: Marta Martinsone-Kaša

Turpmākos divus gadus vērienīgi darbi notiks Cēsu viduslaiku pilī. Pagājušajā nedēļā Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs un būvniecības uzņēmuma “RERE GRUPA” valdes loceklis Aldis Gulbis parakstīja līgumu par pilsdrupu konservācijas un pils kompleksa rekonstrukcijas projekta īstenošanu.
Projektu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un Cēsu novada pašvaldība. Kopējās darbu izmaksas ir 1 374 583 eiro, tai skaitā ERAF līdzfinansējums 950 000 eiro.

Cēsu muzeja Viduslaiku pils nodaļas vadītājs Gundars Kalniņš norāda, ka tik vērienīgs konservācijas projekts Cēsu pilsdrupās tiks īstenots pirmo reizi. “Prieks, ka izdevies piesaistīt tik ievērojamus līdzekļus, taču saprotam, ka tā ir ļoti liela atbildība. Nepieciešams nodrošināt, lai darbi tiek izdarīti ar attiecīgu rūpību un attieksmi. Esmu pārliecināts, ka rezultāts būs atbilstošs cerētajam, jo ar šiem uzņēmējiem un viņu piesaistītajiem apakšuzņēmējiem sadarbība bijusi jau Mestra zāles konservācijā, arī pārējie piesaistītie speciālisti ir sava aroda pratēji.”

Projekta realizāciju plānots pabeigt līdz 2019. gada novembrim. Divi gadi ir ilgs periods, taču, ņemot vērā, ka darbu veikšanā jāievēro īpaši stingri nosacījumi, prasības, varbūt nav nemaz tik ilgs. G. Kalniņš piebilst, ka realitātē laiks būs mazāks, jo mūrēšanas darbi nav veicami aukstā laikā. Taču darbi saplānoti pārdomātā kalendārā grafikā, lai viss tiktu paveikts termiņā.

Vērienīgākie konservācijas un restaurācijas darbi norisināsies Dienvidu tornī. G. Kalniņš skaidro : “15.gadsimtā celtais tornis tiek vērtēts kā izcilākais viduslaiku militārās arhitektūras meistardarbs Latvijā, taču sliktā tehniskā stāvokļa dēļ jau vairāk nekā simts gadu tas nav pieejams pilsdrupu apmeklētājiem. Projektā veiks torņa seno mūra konstrukciju konservāciju, starpstāvu pārsegumu un vītņu kāpņu atjaunošanu. Tornī izveidos multimediālu ekspozīciju “Dzīve uz pulvermucas”, kas vēstīs par saspīlēto ģeopolitisko situāciju Livonijā 500 gadu senā pagātnē.”

Par projekta līdzkeļiem turpināsies jau pērn iesāktie darbi Rietumu tornī, un rezultātā apmeklētājiem būs pieejamas līdz šim drošības apsvērumu dēļ slēgtās torņa telpas. Apjomīgi konservācijas darbi notiks pils kādreizējā ēdamzālē, kapitulzālē un kapelā, un arī šīs pils daļas būs droši pieejamas apskatei.

Darbi notiks ne tikai pilī, bet arī pils dārzā. Tiks atjaunoti pastaigu celiņi un gājēju tilts, labiekārtota viduslaiku aktivitāšu zona. Saskaņā ar Cēsu pils restaurācijas arhitekta Artūra Lapiņa sagatavoto būvprojektu pils dārzā taps divu veidu jaunbūves: amatnieku darbnīcas, kurās apmeklētājus iepazīstinās ar gadsimtiem senu amatu prasmēm, un apjomīga nojume esošās vietā, kurā tematiskos pasākumos viesiem būs iespēja baudīt viduslaiku mielastu.

“Mums jārūpējas, lai mantojums, ko esam saņēmuši, nākamajām paaudzēm tiktu nodots drošs, labāk saglabāts un pievilcīgāks. Jāgādā arī, lai viesi, kuri ierodas pilī, tiek ikvienā tās daļā, dažādos līmeņos, lai pils ir pieejama un baudāma. Ar šiem konservācijas darbiem mums jāapstādina laiks, jānofiksē drupas tādā stāvoklī kā šobrīd, tajā pašā laikā jāturpina pils vēsturi iedzīvināt mūsdienu cilvēkam saprotamā un saistošā veidā. Tāpēc taps amatnieku darbnīcas, par kuru izbūvi runājam jau vairākus gadus. Tajās pils viesi varēs iepazīties ar interesantiem amatiem, par kuriem liecina arheoloģiskie izrakumi. Var teikt, ka pils unikālais arheoloģiskais materiāls caur šīm amatnieku darbnīcām tiks atdzīvināts un kļūs cilvēkiem pieejams.”

Apjomīgākie darbi sāksies nākamajā pavasarī, bet pirmie sagatavošanās darbi jau tiks uzsākti, tiklīdz pilnībā būs pabeigta dokumentācijas noformēšana. Uz jautājumu, vai būvniecības laikā plānoti kādi ierobežojumi apmeklētājiem, G. Kalniņš norāda, ka tiks darīts viss, lai pilsdrupas kaut daļēji būtu pieejamas: “Protams, ierobežojumi būs, iespējams, būs zonas, kas uz konkrētu laiku nebūs pieejamas, jo darbu gaitā primāra ir apmeklētāju drošība.”

Taču nosacīto defektu, proti, to, ka noteiktas pils daļas tiks ietērptas būvniecības sastatnēs, muzeja speciālisti gatavi pārvērst izzinošā efektā. Nākamajā vasarā plānotās Viduslaiku dienas būs veltītas tieši būvniecības tematikai. Tiks runāts par to, kā viduslaikos notika būvniecība, ar kādām iekārtām strādāja tolaik, kādas bija darba metodes, kādi materiāli izmantoti.

Pēc diviem gadiem, projektam noslēdzoties, viduslaiku pils un pils dārzs būs ieguvuši jaunu izskatu un drošības līmeni.
“Katram, kurš bijis šogad vai pirms gadiem, ierodoties pilī pēc projekta beigām, būs ļoti daudz jauna,” saka G. Kalniņš. “Šie darbi pacels piedāvājumu jaunā kvalitātē, jo līdz šim tieši drošības apsvērumu dēļ pils lielais potenciāls netika izmantots. Taču gribu uzsvērt, ka apjomīgie darbi neieviesīs nekādas pārmaiņas pils siluetā.”

 

Avots: http://edruva.lv/apstadinat-laiku-turpinot-iet-tam-lidzi/