13. Baltijas valstu restauratoru triennāle.

• 
• 
• 
• 
• 

   Mūsu restaurators- meistars GUNTIS VECVAGARS piedalās triennālē ar referātu "ARHITEKTŪRAS PIEMINEKĻI REĀLAJĀ DZĪVĒ".

Šajā referātā īsumā tiek  apskatīts arhitektūras pieminekļa „Līgatnes papīra fabrikas direktoru viesu nama” („Līgatnes bērnudārza”) dzīves stāsts. Tiek apskatītas problēmas, kuras radušās šī nama tapšanas un vēlāk simt gadu kalpošanas laikā. Tiek apskatītas sekas, kuras radušās nama nekvalitatīvas apsaimniekošanas rezultātā, cik lielas pūles jāiegulda, lai šīs sekas likvidētu. Problēmas, kuras tiek  iztirzātas saistībā ar šo arhitektūras pieminekli attiecas uz daudziem arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Tas noved pie secinājuma, ka būtu jāvelta uzmanība sabiedrības izglītošanai par arhitektūras pieminekļu savlaicīgu sakopšanu, lai arhitektūras pieminekļi nenonāktu līdz kritiskam stāvoklim.  

   Mēs cīnāmies ar sekām, nevis ar cēloņiem. Liela daļa arhitektūras pieminekļu līdz restauratoriem varētu nonākt daudz labākā saglabātības pakāpē, ar mazākiem oriģinālās substances zudumiem.

     Lai arhitektūras pieminekļi līdz restauratoriem nenonāktu kritiskā stāvoklī, lielāka uzmanība jāvelta arhitektūras pieminekļu īpašnieku, to apsaimniekotāju, kā arī plašākas sabiedrības izglītošanai. Arhitektūras pieminekļu sargājošajām institūcijām sadarbībā ar pieredzējušiem restauratoriem būtu jāorganizē arhitektūras pieminekļu īpašnieku, apsaimniekotāju, kā arī plašākas sabiedrības izglītojoši pasākumi. Labs piemērs ir Rīgas domes līdzfinansējuma organizēšana arhitektūras pieminekļu fasādes elementu restaurācijai, bet arī šis pasākums vairāk ir vērsts uz seku, nevis cēloņu likvidēšanu. Arhitektūras pieminekļu īpašniekiem un to uzturētājiem, kā arī plašākai sabiedrībai ir jārada sapratne, ka, savlaicīgi  likvidējot ēkas degradācijas cēloņus, mēs sevi varam pasargāt no vidi degradējošiem elementiem, kuri saistīti ar šo ēku izskatu un lieliem līdzekļu ieguldījumiem ēkas atjaunošanā, kad tā ir uz sabrukšanas robežas. Mums jārada sabiedrībā izpratne, ka ar katru zaudēto arhitektūras pieminekļa oriģinālo detaļu mēs zaudējam daļiņu no savas vēstures, no savas identitātes, no sevis paša.