Lai nodrošinātu vietnes darbību, RERE Grupa ievāc un apstrādā sīkdatnes.
Vairāk informācija par sīkdatnēm.

Izvēlieties, kurām sīkdatnēm piekrītiet:
Pielāgot sīkdatnes Piekrītu visām sīkdatnēm

Ziņas

RERE Grupa piedalās Ekonomikas ministrijas rīkotajā diskusijā par koka ēku būvniecības veicināšanu Latvijā

7. februārī Ekonomikas ministrijā norisinājās diskusija nozaru profesionāļiem par koka ēku būvniecības veicināšanu Latvijā. Tās mērķis bija veicināt koka ēku būvniecību, mazinot mītus un demonstrējot kokrūpniecības nozares spēju veikt kvalitatīvu koka ēku ražošanu un būvniecību Latvijā. Šajā pasākumā piedalījās arī RERE Grupa valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš, restaurācijas darbu eksperts Roberts Vecums-Veco un restaurācijas projektu vadītājs/koka konstrukciju speciālists Eduards Krilovs. 

Diskusijas laikā tika meklētas atbildes uz jautājumiem: 

  • Kas traucē pasūtītājus pasūtīt koka konstrukciju ēkas?
  • Kā kliedēt mītus par koka ēkām, izceļot kokmateriāla priekšrocības?
  • Kādi atbalsta pasākumi būtu jāveic, lai veicinātu būvprojektu izstrādi, kur būtisks nesošo konstrukciju īpatsvars ir no kokmateriāla?
  • Kādi būtu veicinošie faktori  jauniešiem, studējot būvniecību, specializēties  koka konstrukcijās?
  • Kādas prasības būtu jāizvirza būvnormatīvos, lai būtiski palielinātu kokmateriālu īpatsvaru būvju nesošajās konstrukcijās?

RERE Grupas vadītājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš diskusijas laikā uzsvēra, ka visam jānotiek soli pa solim, no mazākā uz lielāko. Daloties ar RERE Grupa pieredzi, Guntis atspoguļoja šī brīža realitāti:

“Koka ēkām vajadzīgi materiāli. Šobrīd piemērotus kokmateriālus nepieciešamajā daudzumā un kvalitātē Latvijas kompānijas nodrošināt nevar. Piemērs – Mežaparka estrāde. Piegādātāju kokmateriāliem izvēlējāmies no Igaunijas, jo izrādījās, ka Latvijā nav kompānijas, kas var tos piegādāt noteiktā kvalitātē, apjomā un laikā. Otra problēma saistās ar kokmateriālu sertificēšanu, kas ir ļoti birokrātisks un garš process. Būvnieki labprātāk izvēlētos dzelzsbetonu konstrukcijas, lai nebūtu “jāķēpājas” ar papīriem”, sacīja Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Savukārt restaurācijas projektu vadītājs/koka konstrukciju speciālists Eduards Krilovs diskusijā akcentēja, ka koka zāģmateriālu kvalitātes novērtēšanas process ar Eiropas tirgum atilstošu CE marķēšanu ir jāpadara pieejams katrā ražotnē un katrā šķirošanas vietā. Ir jāpaplašina speciālistu loks, kuriem šādas tiesības tiek dotas, jāvienkāršo un jāpadara pieejamas ārējā novērtējuma procedūras. Ar nešķirotu un nesertificētu kokmateriālu pārdošanu un eksportu tiek zaudēta nauda.

“Koka ēku būvniecībā nepieciešams nodalīt tradicionālo koka ēku būvniecību ar pilnkoka zāģmateriāliem no rūpnieciski ražotajiem koka būvizstrādājumiem. Šiem segmentiem ir jābūt ar atšķirīgām prasībām projektu sagatavošanā. Rūpnieciski ražoto koka būvkonstrukciju projektētājiem nepieciešama atbilstoša specializācija un darbs pie tipveida risinājumiem”, tā Eduards Krilovs.