Ziņas
RERE Būve atjauno Jelgavas Ģimnāzijā atklātās vēsturiskās vērtības
Rekonstrukcijas laikā Jelgavas Valsts ģimnāzijā atklājušies vairāki vēsturiski arhitektoniskie elementi, ko tagad, jau sākot realizēt projektu un konsultējoties ar restauratoriem, nolemts saglabāt un atjaunot. Līdz ar to arī būvdarbiem paredzēto termiņu nācies pagarināt līdz 2019. gada 28. maijam, taču tas nemaina laiku, kad rekonstruētajā skolā varēs atsākties mācību process – skolēni ģimnāzijā atgriezīsies 2019. gada 1. septembrī.
Ir pagājis gads, kopš Jelgavas pašvaldība parakstīja līgumu ar pilnsabiedrību RERE Būve 1 par Jelgavas Valsts ģimnāzijas rekonstrukciju, – šobrīd ir paveikti 25 procenti plānoto darbu. "Veicot demontāžu, būvnieki atklāja, ka starpstāvu konstrukcijas ir nevis no dzelzsbetona, kā bija norādīts dokumentos, bet no koka. Skolas ēka ekspluatācijā nodota 1939. gadā, un Otrā pasaules kara laikā tā tika sabombardēta. Acīmredzot pēc kara, ēku atjaunojot, tika pielietoti dažādi tobrīd pieejami materiāli, nevis sākotnējais – dzelzsbetons," stāsta Jelgavas pilsētas pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes galvenais speciālists projektu īstenošanas jautājumos Vilis Ļevčenoks. Tā kā koka pārsegumi bija starp klašu telpām, tos nācās mainīt. "Mūsdienās ir citas būvniecības un drošības prasības, tāpēc pārsegumus vajadzēja vai nu pastiprināt, vai mainīt. Koka pārsegumi nebija bojāti, un tika apspriesta arī iespēja tos pastiprināt, bet tad starp klašu telpām un gaiteņiem izveidotos līmeņa starpība – klases būtu septiņus centimetrus augstāk. No pārvietošanās ērtības un drošības viedokļa tas nebija pieļaujams, tāpēc nolemts izbūvēt jaunas metāla sijas ar dzelzsbetona pārsegumiem," norāda V.Ļevčenoks. Tas pašvaldībai papildus izmaksāja 864 570 eiro bez PVN. Līdz ar to arī rekonstrukcijas darbi aizkavējās – bija jāveic izmaiņas būvprojektā, ekspertīzes, un, kamēr starpstāvu pārsegumi nebija izbūvēti no jauna, šajā skolas daļā citus darbus veikt nevarēja.
Atklājas pēckara tehnoloģiju radītie defekti
Tā kā iekštelpās strādāt nevarēja, būvnieki darīja citus darbus, ko ļāva laikapstākļi, – gandrīz visai skolas ēkai nomainīts jumts, vienīgi virs aktu zāles šobrīd ir pagaidu jumts. "Nomainot aktu zāles jumta konstrukcijas, tika iegūta vieta ventilācijas sistēmas agregātiem, bet tad atklājās, ka starpsijās nav metāla stiegrojuma, ir tikai betons – vēl viens pēckara mantojums, kas laika gaitā var sākt drupt. Arī te bija jāmeklē jauns risinājums, kā sijas pastiprināt, lai agregātus būtu iespējams tur izvietot," skaidro Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes speciālists, piebilstot: regulāri notiek darba grupas tikšanās, kurās pašvaldības un būvnieku pārstāvji un būvuzraugs pārrunā radušās problēmsituācijas, bet gala risinājumu, piesaistot neatkarīgus ekspertus, pieņem pašvaldība, izvērtējot gan tehniskos, gan finansiālos aspektus.
Arī noņemot apšuvumu aktu zāles balkonam, atklājies, ka tā sijas ir cietušas karā – visticamāk, degušas un ieliekušās –, tāpēc arī šajā gadījumā būs vajadzīgs cits risinājums. Vēl skolas iekštelpu kaļķa apmetums izrādījās sliktākā stāvoklī un darbu laikā sāka masveidā drupt nost, tāpēc tas būs jāatjauno visā – kopumā 2000 kvadrātmetru – platībā. Lai tas būtu izturīgāks, tiks izmantots kaļķa apmetums, kam ir arī labāka saderība ar citiem izmantotajiem materiāliem.
Vērtīgo saglabā
"Otrā pasaules kara laikā tika nopostīti apmēram 95 procenti pilsētas, tāpēc mūsu pašvaldībai kā nevienam citam ir svarīgi saglabāt vēl palikušās vēstures liecības. Līdz ar to ļoti atbildīgi attiecamies pret katru būvniecības procesā atklāto vērtību, maksimāli cenšoties to saglabāt un atjaunot," uzsver Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītājas vietniece Ineta Vintere. Piemēram, tiks saglabāti čuguna radiatori, kas pēc restaurācijas tiks izvietoti vietās, kur tie eksponējas – gaiteņos, nišās, zālē. Tāpat nolemts atjaunot grīdas flīzes pie aktu zāles un centrālo kāpņu laukumos, lai gan sākotnēji bija domāts 20. gadsimta 30. gadiem raksturīgo flīzējumu veidot no jauna. Restaurēs arī 30. gados ražotās kāpnes, piecus Jelgavas mākslinieka Andreja Zvejnieka sienu gleznojumus, aktu zāles un gaiteņa galu logu vitrāžas, aktu zāles lustras, kādreizējās sporta zāles egles šaurdēļu grīdu – pēc rekonstrukcijas šajā telpā būs plaša un moderna bibliotēka. "Tā kā skolas aktu zālē bija ļoti laba akustika, nolēmām saglabāt arī zāles griestus un ģipša ornamentus uz tiem un sienām, jo pastāvēja bažas, ka, nomainot griestus, akustika vairs nebūs tik laba. Jāuzteic arī būvnieki, kuri ir ļoti ieinteresēti, informē par visiem atklājumiem un piedāvā dažādus risinājumus. Piemēram, viņi atrada veidu, kā nomainīt aktu zāles jumtu, nenoņemot griestus," stāsta V.Ļevčenoks.
Neparedzēti darbi nozīmē arī papildu izmaksas. Šobrīd gan nav zināms, cik lielas tās būs, jo vēl norit pašvaldības izsludinātā iepirkuma procedūra.
Pagrabs vairs neapplūdīs
Jau paveikto darbu sarakstā ir arī drenāžas sistēmas izbūve, kas Jelgavas Valsts ģimnāzijai bija ļoti būtiska. "Tā ir zemākā vieta Jelgavā, un, tā kā pilsētā ir augsti gruntsūdeņi, ēka regulāri applūda. Ūdens līmeņa pazemināšanai pa skolas un stadiona perimetru izbūvēta drenāžas sistēma, kas savāks ūdeņus un novadīs uz notekaku; tur sūkņi tos pārsūknēs uz lietusūdens kanalizāciju Mātera ielā," stāsta V.Ļevčenoks. Lai no plūdu draudiem un ūdens radītajiem bojājumiem pasargātu pašu ēku, tās ārsienas tika izolētas, bet papildu izolācija tika izveidota arī pagrabā. Kā norāda Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes speciālists, agrāk skolas pagrabā nereti nāca iekšā ūdens, bet tagad izveidota izolācija, kas nodrošinās, lai tas netiek telpās. Jāpiebilst, ka skolas pagrabstāvā tiks atjaunota ēdamzāle, kā arī ierīkoti mājturības kabineti, ģērbtuves un tehniskās telpas.
Pārcels siltumtrasi un atjaunos fasādi
Tā kā pagrabstāvu paredzēts pilnībā racionāli izmantot, tiks demontēta arī siltumtrase, kas atradās pie pagraba griestiem. "Tā ir tranzīta siltumtrase, kas iet cauri skolas pagrabam un nodrošina centrālo apkuri ne vien ģimnāzijai, bet arī citām Mātera ielas mājām. Pašvaldībai izdevās vienoties ar uzņēmumu «Fortum», ka tas par saviem līdzekļiem siltumtrasi pārcels uz āru – tā tiks ierakta zemē gar skolas priekšu," stāsta V.Ļevčenoks. Plānots, ka darbi sāksies maija beigās un ilgs apmēram mēnesi. Jāpiebilst, ka uz to laiku, kamēr tiks izbūvēta āra siltumtrase, būvniekiem nāksies pārkārtot būvlaukumu – ikdienā objektā strādā 60–70 cilvēku, pie skolas izvietoti daudzi vagoniņi, kur strādnieki uzturas un ierīkotas biroja telpas, bet, lai varētu ierakt siltumtrasi, daļu konteinertipa vagoniņu jāpārvieto.
Kad būs pārbūvēta siltumtrase, būvnieki sāks atjaunot fasādi. Ēkas fasādes krāsojumam izvēlēti silti pelēkie toņi, kas bijuši raksturīgi 20. gadsimta 30. gadu arhitektūrā un funkcionālisma stilam. Tāpat paredzēts nomainīt visus ēkas logus, plastmasas rāmjus aizstājot ar koka rāmjiem tumši zaļā krāsā.
Stadionu pabeigs šogad
Vēl šovasar turpināsies stadiona izveides darbi – jāizlīdzina zeme, jāpieved un jāuzber zemes virskārta, jāiesēj zāliens, jāizveido skrejceļi un sporta sektori, jāizbūvē apgaismojums – 30 metrus augsti prožektori –, jauns žogs. Restaurācijas darbu vadītājs Armands Dauksts norāda, ka nākamgad pavasarī atliks tikai uzstādīt vingrošanas rīkus, āra trenažierus un tribīnes.
Stadiona kopējā platība ir 6511,10 kvadrātmetri, un pēc rekonstrukcijas tajā būs divi strītbola laukumi, volejbola laukums, divas tāllēkšanas bedres, lodes grūšanas sektors, divi tautas bumbas laukumi, bumbiņas mešanas sektors, augstlēkšanas sektors, skrejceļš, ielas trenažieru laukums un tribīnes ar apmēram simts vietām.
Izstrādā mēbeļu dizainu
Valsts ģimnāzijas pārbūve notiek, realizējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētu projektu "Mācību vides uzlabošana Jelgavas Valsts ģimnāzijā un Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolā". Projekta kopējās izmaksas ir 11 500 501 eiro (attiecināmās izmaksas – 9 844 159,87 eiro, no kurām 6 315 161 eiro ir ERAF finansējums, 3 528 998,87 eiro – Jelgavas pašvaldības finansējums un valsts budžeta dotācija pašvaldībām; neattiecināmās izmaksas ir 1 656 341,13 eiro, kas ir Jelgavas pilsētas pašvaldības finansējums).
Kā uzsver I.Vintere, projekts paredz ne vien skolas ēkas rekonstrukciju un stadiona pārbūvi, bet arī telpu aprīkošanu un mācību vides modernizēšanu. Tāpēc skolas vadība ēkas rekonstrukcijas būvprojekta izstrādātājiem "ARH STUDIJA" jau ir pasūtījusi arī mēbeļu dizaina projektu, kas paredzēs telpu iekārtojumu, mēbeļu izskatu un funkcionalitāti. "Ir būtiski, lai, uzsākot iekšdarbus, celtnieki zinātu, kur jāizvieto elektrības rozetes, kur kas katrā telpā atradīsies un kādi priekšdarbi jāveic," viņa skaidro.
Plānots, ka skolēni Jelgavas Valsts ģimnāzijas telpās atgriezīsies 2019. gada 1. septembrī.