Mājas lapas lietošanas ērtībām, izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārlūka sesiju un nospiežot “Sapratu”, apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Jūs varat atcelt savu piekrišanu jebkurā laikā, mainot pārlūka iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Iepazīstieties ar mūsu Privātuma Politika.

Sapratu

Ziņas

RERE Meistari restaurācijas projektu vadītāja, meistare Elga Zariņa ieliek pamatus jauniem restauratoriem ceļā uz Zeļļa diplomu

 Ekrānšāviņš no Panorāmas

Foto: Ekrānšāviņš no Panorāmas

Zaļenieku komerciālā un amatniecības vidusskola uzsākusi pilotprojektu restaurācijas programmas 4. kursa audzēkņiem. Šogad pirmoreiz vienlaikus ar  profesionālo izglītību labākie audzēkņi RERE Meistari restaurācijas projektu vadītājas, meistares ELGAS ZARIŅAS vadībā, kļuvuši arī par mācekļiem, kas ir pirmais solis ceļā uz Zeļļa diploma iegūšanu.

Profesionālās  izglītības programma ''Restaurācija'' Zaļenieku komerciālajā un amatniecības vidusskolā sākās pirms astoņiem gadiem. Absolventi darbu esot atraduši, bet Zeļļa diplomu, kas dod tiesības veikt sarežģītākus darbus un saņemt arī labāku samaksu, neviens līdz šim neesot ieguvis.


"Diemžēl, tas arī bija mūsu uzdevums, kuru mēs esam sākuši realizēt tikai šajā laikā, ka Valsts formālās izglītības skolai ir arī cieša sadarbība ar Latvijas amatniecības kameru," stāstīja skolas direktores vietniece Valija Barkāne.

Šogad skola uzsākusi pilotprojektu, kurā četri ceturtā kursa audzēkņi līdztekus profesionālajai izglītībai kļuvuši par mācekļiem. 

"Es par to nebiju domājusi. Man vairāk prātā bija mācības skolā, un tādā veidā iet savu ceļu," sacīja restaurācijas programmas audzēkne Sofija Grietēna.

"Es uzskatu, ka katrs bērns ir jāievirza, viņam jāpiepalīdz tikt tālāk, un ar jebkuru bērnu to neizdarīsi. Tur vajadzīga atsaucība, gribēšana no tā audzēkņa," komentēja  RERE Meistari restaurācijas projektu vadītāja, Latvijas Amatniecības kameras meistare Elga Zariņa.

Pašlaik mācekļi Zaļenieku pilī restaurē krāsnis un marmora grīdas, bet lai iegūtu Zeļļa diplomu pilotprojekta dalībniekiem piecus gadus būs jāstrādā Latvijas Amatniecības kameras meistara vadībā. 

"Jābūt ir praksei piecos objektos, atskaites par viņiem, ko tu tur esi darījis, pēc tam ir praktiskais darbs, kurā tu pierādi, ka tu vari strādāt, jo zellis īstenībā ir augsta līmeņa profesionāls darbinieks, kurš pats spēj visu izvērtēt, izvēlēties materiālus un visu pārējo. Viņš tikai nevar vadīt objektu," skaidroja Elga Zariņa.

Mācekļu apmācības notiek Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības projektā, kura īstenošanas laikā šādai programmai tiks apmācīti arī Lietuvas kolēģi.


"Lietuvā nav Amatniecības kameras. Nav vēsturiski saglabājusies Amatniecības kamera. Latvijā viņa ir saglabājusies, tāpēc Lietuva skatās, kāda mums ir šī pieredze, un Lietuvas meistari arī brauks pie mums mācīties," pastāstīja projekta vadītāja Lelde Šantare.

Nākamgad  par mācekļiem kļūs vēl astoņi topošie restauratoru asistenti. Pilotprojekts tiks īstenots divus gadus, bet pēc tam iecerēts to turpināt ar uzņēmēju atbalstu.